Laipni lūgti brīnišķīgajā Kulautuvā!
1933. gada 22. aprīlī Kauņas rajonā tika atklāts pirmais kūrorts valstī – Kulautuva. Veselību šeit stiprinājuši ciemiņi no kaimiņu valstīm, Kanādas, Amerikas un pat Bolīvijas. Tolaik Kulautuvu īpaši bija iecienījuši ebreju tautības atpūtnieki. Kēnigsbergas ārsti un ārzemju viesi mēdza teikt: „... ja tevi neizārstēja Kulautuvas gaiss, tevi nekas vairs neizārstēs...”
Kulautuvā atpūtās daudzi pagaidu galvaspilsētas politiķi, mākslinieki un ārvalstu diplomāti, kuriem bija savas vasaras rezidences.
Kulautuva arī mūsdienās ir viesmīlīga. Aktīvās atpūtas cienītāji var izmēģināt maršrutus ar velosipēdu, kājām vai kuģi. Ūdens izklaižu cienītāji aicināti apmeklēt veikbordu parku pie Kulautuvas karjera.
Apļveida maršruti aicina pastaigā pa 2–6 km garajām veselības takām, kas līkumo pa paugurainiem priežu mežiem, no kuriem paveras Nemunas līkumi. Minerālūdens avots uzņem visus ceļiniekus un aicina uz veldzes un relaksācijas brīdi. Bet tūrisma objekti aicina iepazīt kādreiz par kūrortu dēvētās pilsētiņas vēsturi un garu.
Kulautuvas pilsētas izziņas maršruts
1. KULAUTUVAS MAZO KUĢU OSTA
Kulautuva
54.94102427223707, 23.62955495717787
Piestātne paredzēta tūristiem, kas ceļo izziņas un izklaides nolūkos un izkāpj krastā, lai apmeklētu Kulautuvu un citus tūrisma objektus un izklaides pasākumus Kauņas rajonā.
Šeit katru vasaru kursē Kauņas rajona tūrisma un uzņēmējdarbības informācijas centra kuģis „Zapyškis”. Tas pārvadā pasažierus gar Kauņas rajona pilsētiņām pie Nemunas: Zapišķiem, Kačergini, Kulautuvu, Vilkiju.
Blakus piestātnei atradīsiet mākslinieka D. Karaļus veidoto skulptūru „Lēciens ostā”.
2. MAZĀS ARHITEKTŪRAS OBJEKTS „LĒCIENS OSTĀ”
Kulautuvas mazo kuģu osta
54.941315, 23.630276
Skulptūra „Lēciens ostā” kļuvusi par ceļvedi ne tikai tiem, kas kuģo pa Nemunu. Tā nav tikai vizuāls, dekoratīvs objekts salmu dārzus atgādinošajā struktūrā. Tā ir arī tikšanās vieta.
2021. gada pavasarī mākslinieks un arhitekts D. Karaļus uzsāka savu rezidenci Kauņas rajona kūrortpilsētā un līdz rudenim izveidoja šo mazo arhitektūras objektu.
3. KULAUTUVAS PARKS
Starp L. Giros g. un P. Cvirkos g., Kulautuva
54.94511989140083, 23.634781248355065
Ik gadu jūlijā parka pasākumu laukumā notiek visā Lietuvā zināmais dziedošās dzejas festivāls „Akāciju aleja”, kas tiek organizēts kopš 2001. gada.
Parkā ir arī 30 m baskāju taka, bērnu rotaļu laukums, pastaigu takas, blakus ir auto stāvlaukumi.
Šeit jūs atradīsiet unikālas skulptūras, kas veltītas festivālam „Akāciju aleja”: sūnām apaugušas klavieres, akustiskā ģitāra, krēsls ar kroni.
4. KOPĪBAS TELPA – SKULPTŪRAS-SOLI NO AKĀCIJAS
Kulautuvas parks
54.94511989140083, 23.634781248355065
Akācijas Kulautuvas pilsētiņai ir ļoti nozīmīgs akcents. 2021. gadā daļa akāciju Kulautuvā vairs nesniedzās debesu augstumos. Kulautuvas sabiedrība nevēlējās tās zaudēt un nolēma izveidot kopības telpu, par kuras simbolu kļūtu no šīm akācijām veidoti soliņi-skulptūras.
Ideju realizēja un soliņus-skulptūras veidoja māksliniece un tekstilmāksliniece Gaila Akeliene, un radošajā procesā savu ieguldījumu deva arī vietējie iedzīvotāji.
Izveidotā kopības telpa ir būtisks atspoguļojums Kulautuvas identitātei un kopienas saiknei ar dzīves vidi.
5. PULKVEŽA VĪTAUTA AUGUSTAUSKA NAMS
Akacijų al. 29, Kulautuva
54.94343295515457, 23.64050159821782
Šajā ēkā no 1930. līdz 1944. gadam dzīvoja pulkvežleitnants Vītauts Augustausks, kurš 1933. gadā kļuva par kūrorta statusu ieguvušās Kulautuvas direktoru. Ar šo cilvēku, kas amatu ieņēma bez atlīdzības, saistās Kulautuvas progress.
Pēc V. Augustauska iniciatīvas tika sagatavots kūrorta plāns, ielas apstādītas ar liepām un baltajām akācijām, izrakts dīķis, izveidota skola.
Skaisti un ērti iekārtotais kūrorts tajā laikā varēja konkurēt ar Palangu un Birštonu.
Mūsdienās mājā atrodas Kulautuvas kopienas centrs.
6. Sv. JAUNAVAS MARIJAS SKULPTŪRA
Netālu no Kulautuvas baznīcas
54.942764, 23.645521
1934. gadā par godu Lietuvas Republikas prezidenta A. Smetonas 60. gadadienai Kulautuvā tika atklāta Sv. Jaunavas Marijas – Madonnas skulptūra. Uz postamenta ir uzraksts „LX Tautas vadoņa Antana Smetonas gadadienas atcerei 1874–1934”. Pieminot šo jubileju, atklāta arī Kulautuvas garākā un skaistākā iela, nosaukta par Prezidenta Antana Smetonas aleju.
1956. gadā pēc padomju okupācijas varas rīkojuma piemineklis tika nojaukts. Statuja tika pārvietota uz baznīcas pagalmu, atgriezta savā vietā pie Gulbju ezera 1990. gadā.
7. MINERĀLŪDENS AVOTS
Akacijų al., Kulautuva
54.942616916617595, 23.643360245565
Pirms dažiem gadiem šajā vietā tika izurbts 150 metrus dziļš urbums. Pārbaudot ūdeni, tika atklāts, ka tam ir zema mineralizācija, tas ir ļoti dzidrs un tīrs. Tad tika nolemts Kulautuvā ierīkot minerālūdens sūkņu māju.
Minerālūdens avots izveidošanai tika izmantots kortēna tērauds, kas laika gaitā maina krāsu: no oranžas līdz brūnai un saplūst ar koku stumbru krāsu. Teritorija ir sakārtota un pielāgota personām ar īpašām vajadzībām, uzstādīti soliņi un velosipēdu statīvi. Minerālūdens avots ir atvērta visu gadu.
8. ROMANA POLOVINSKA VASARNĪCA
Poilsio g. 5, Kulautuva
54.9416203568212, 23.646500727052942
1934. gadā Kulautuvā sākās intensīvs būvniecības posms. Pie toreizējā prezidenta A. Smetonas alejas sāka pacelties modernas villas un vasarnīcas. Dažas no tām uzbūvēja uzņēmējs Romans Polovinsks, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajām figūrām pilsētas tūrisma biznesā. Ar arhitektu un inženieru palīdzību uzņēmējs sāka pilsētiņā būvēt kafejnīcui un viesnīcu kompleksu.
Sākoties padomju okupācijai, īpašums tika atsavināts. Polovinski devās uz rietumiem.
Rekonstruētajā ēkā šodien atrodas Kulautuvas seņūnija un bibliotēka.
9. FUGALEVIČU DZIMTAS JUMTIŅSTABS
Akacijų al., Kulautuva
54.941733, 23.643549
Jau pirms Pirmā pasaules kara muižas īpašnieki Praskovija un Feodosijus Fugaleviči uzcēla 21 vasarnīcu un iznomāja tās vasarniekiem. Kara laikā lielākā daļa ēku nodega, bet muižnieki ar četrām meitām devās uz citu savu muižu netālu no Minskas.
1922. gadā meita Lidija, atgriezusies Kulautuvā, vienā no divām palikušajām vasarnīcām atvēra pansiju, pēc vecāku nāves muižu mantoja kopā ar māsu Ludmilu un brāli Sergeju. Kara laikā ģimene glāba bērnus.
Šīs ģimenes piemiņai 2014. gadā uzbūvēts A. Teresius jumtiņstabs.
10. VĒSTURISKĀ AKĀCIJU ALEJA
Akacijų al., Kulautuva
54.94116656158433, 23.645403653302573
Tā ir Kulautuvos galvenā un garākā iela, kas 1934. gadā par godu Valsts prezidenta Antana Smetonas 60. gadadienai tika nosaukta par Smetonas aleju.
Jau prezidenta A. Smetonas laikā aleja bija labi kopta: apstādīta ar jauniem kociņiem, abās pusēs bija greznas villas.
Lai pa ielām braucošās automašīnas neradītu putekļus un troksni, pilsētiņas galvenā iela tika pastāvīgi laistīta ar speciālu eļļu, bet malas trokšņa slāpēšanai apstādītas ar jaunām eglītēm.
11. IELU MĀKSLA „MĀJA”
V. Augustausko g. 12, Kulautuva
54.9402995839717, 23.647663211712036
Gleznojuma galvenais akcents ir smaidošas meitenes portrets. Pirmkārt, tas ir laimīga pilsētiņas iedzīvotāja simbols. Tas iezīmē arī sāpīgo holokausta vēsturi.
Šī meitene ir ebrejiete Rosiana Bagriansky-Zernere, kura kara laikā tika slēpta Kulautuvā. Viņas un citu ebreju bērnu glābēja ir pēdējo Kulautuvas muižas īpašnieku Fugaleviču meita Lidija. Darbā ir arī citu periodu simboli.
Autore – gleznotāja Laura Slavinskaite.
12. KULAUTUVAS SV. JAUNAVAS MARIJAS VĀRDA BAZNĪCAS ZVANU TORNIS
Pušyno g. 23, Kulautuva
54.942705817658045, 23.64592290986552
1930. gadā uz dzīvi Kulautuvas kūrortā apmetās mūķenes Darba māsas. Viņas ierīkoja privātu kapelu, kas 1940. gadā pārveidota par baznīcu.
Arhitektu H. Raugala un S. Šimašus projektētais un 1987. gadā uzceltais zvanu tornis kopā ar baznīcu un kapsētu veidoja vienotu ansambli. Zvanu tornī pacelts 19. gs. beigās Vācijā liets zvans, kuru par 1500 rubļiem nopirka un uz Kulautuvu atveda toreizējais baznīcas prāvests.
2012. gadā baznīcu nopostīja ugunsgrēks. Saglabājies tikai šis tautas arhitektūras formu koka zvanu tornis.
13. KULAUTUVAS SV. JAUNAVAS MARIJAS VĀRDA BAZNĪCA
Pušyno g. 23, Kulautuva
54.942705817658045, 23.64592290986552
Tā ir viena no jaunākajām baznīcām Lietuvā, celta tikai 2021. gadā tur, kur atradās vecā, ugunsgrēka nopostītā koka baznīca.
Atjaunotā svētvieta ir krusta formas, atrodas priežu mežā, blakus populārai pārgājienu takai. Tās fasādēm izmantots daudz stikla, tāpēc iekštelpas vizuāli savienojas ar vidi. Baznīca ir ne tikai gaiša, bet arī moderna: ekrānos pie sienām ticīgie var redzēt lūgšanu un dziesmu tekstus, ir interneta pieslēgums, bērnu istaba.
Kulautuvas vecā koka baznīca pilnībā nodega 2012. gadā.
14. DIEVU UN DIEVJU IELEJA
Saite Pušyno ielā. 39
54.944041, 23.646191
Kulautuvas pastaigu takā izveidota Baltu dievu un dievju ieleja, ko vietējie iedzīvotāji mēdz dēvēt vienkārši par skulptūru parku. Te ir lietuviešu tēlnieku vasaras plenēros tapušās ozolkoka skulptūras, kas iemieso svarīgākos pagānu dievus un dieves: Pērkonu, Patrimpu, Pīkolu, Žeminu, Gabiju, Kovu, Laimu, Medeini.
Tā ir lieliska iespēja baudīt gadsimtiem veco priežu sniegto terapiju un mieru, apbrīnot mežu, bet bērni var draiskoties rotaļu laukumos.
Atpūta pie dabas
KULAUTUVAS VESELĪBAS TAKAS
Pušyno g., Kulautuva
54.94317591814105, 23.645763596975254
Kulautuvas veselības takas sākas ar divām koka skulptūrām, kas ar paceltām rokām aicina pastaigāties Kulautuvas mežos, kur smaržo priedes. Ir iespēja pastaigāties pa vienu no sešām dažādām trasēm.
Visas takas ir apļveida – kur sāksiet pastaigu, tur arī pabeigsiet. Maršruts ir paugurains, līkumo caur smilšainiem priežu mežiem, var redzēt Nemunas līkumus. Ejot pa šīm takām, apmeklēsiet Sv. Jaunavas Marijas parādīšanās vietu, iesiet gar informācijas stendiem, koka skulptūrām, atpūtas un bērnu rotaļu laukumiem.
KULAUTUVAS PLUDMALE
Kulautuvas karjers
54.935370004256555, 23.64807785549728
Kulautuvas karjers un pludmale atbilst starptautiskajām Zilā karoga prasībām: te ir glābšanas stacija, pontonu laivu piestātne, pārģērbšanās kabīnes, rotaļu laukumi bērniem, volejbola laukums, trenažieri, speciāla ūdens taka personām ar īpašām vajadzībām.
Pēc šādas infrastruktūras ierīkošanas Kulautuva saņēma privātas investīcijas – pludmalē darbu sāka tobrīd lielākā akvaparka „Wake Inn” filiāle Lietuvā un kafejnīca.
PIESTĀTNE PIE KULAUTUVAS KARJERA
Kulautuva
54.93292215800329, 23.64755927977767
Kulautuvas pilsētiņā var nokļūt ne tikai pa sauszemi, bet arī pa ūdeni. Kuģošanas sezonā prāmis gājējus un velosipēdistus no Zapišķu piestātnes ved uz piestātni pie Kulautuvas karjera un veikbordu parku. Tādējādi abpus Nemunai veloceliņi ir savienoti ar aptuveni 40 km garo Mazo Pakaunes tūrisma apli maršrutā Marvele – Kačergine – Zapišķi – Kulautuva – Šileļu ciems – Marvele.
Prāmju kustības grafiki publicēti Kauņas rajona tūrisma un biznesa informācijas centra Facebook kontā @kaunorajonas.lt.